Mīļā Zebiekste99! :)
Man nav kauns pastāstīt par to laika periodu, kad mācījos braukt ar mašīnu. To es viennozīmīgi apzīmogošu ar vārdu "Dizāsters un Katastrofa". :D Es tiesības dabūju tikai ar (uzmini nu :D) 6.reizi!!! :D Man galīgi negāja. Es tiešām nezinu, vai tam visam ir saistība ar to, ka tas bija pašā ekonomikas krīzes plaukuma periodā, bet jebkurā gadījumā tieši tanī laikā kārtoju braukšanas tiesības. ;) Skolas eksāmenu es nokārtoju uzreiz. Tas bija OK. Ar braukšanas instruktoru nekādi negāja. Un ko brīnīties,... vēlāk uzzināju, ka viņu bērnībā tēvs lamājis un pret viņu bijis dikti stingrs. ;) Beigu beigās es no viņa atteicos, jo viņš mani tikai nepārtraukti dzenāja pa Torņakalnu, es pa centru vispār nedabūju braukt. Viņu es nolēmu atstāt tanī brīdī, kad šis man pateica, ka mani vairs neņems pretī par auto skolas akcijas summu, proti, 10 LVL 90 minūtēs. Tad man auto skolā iedeva otru instruktoru, uz kuru sākumā es nedaudz apvainojos, jo viņš par mani smējās, kad pateicu, ka mācos braukt ar mašīnu un TIKAI pa Torņakalnu jau 8 mēnešus!!! Tagad par to es tikai smejos. :D Bet tanī laikā tas bija sāpīgi, ka šitā kāds ierēc... :D Bet šis instruktors beigu beigās bija baigi labais! :) Man patika. Varbūt tāpēc, ka viņš pie visa piegāja ar smaidu. :)
Un par tiem braukšanas eksāmeniem... ak, šausmas! :D Kad es izkritu 5.reizē, braucot atpakaļ uz CSDD, es pajautāju, lūk, ko: "Cik ir lielākais skaits, ko kāds ir kārtojis, lai dabūtu tiesības?" :D Stulbs jautājums... Inspektors uz mani paskatījās un sacīja: "Es ceru, ka Jūs nedomājat to pārspēt!" Es neatlaidos un turpināju tincināt. Beigu beigās viņš man pateica, lūk,ko: "125 reizes!". :D
Pēdējā reizē es biju pilnīgi bez emocijām. Biju pārliecināta, ka atkal nenolikšu un ka uzstādīšu 126 reižu rekordu. Bet, kā par pārsteigumu, es noliku. Inspektors man teica, ka varot redzēt, ka man patīkot braukt ar mašīnu. Pilnīgas dumības! :D Man tanī laikā vēmiens nāca no braukšanas. Godīgi! Viņš tā domāja, tāpēc ka nobraucām 40 min eksāmenā. Un kāpēc? :D Tāpēc, ka es nekādi nevarēju iekārtoties citās joslās, jo Rīgas dullie šoferi mani nekur nelaida. Līdz ar to es izbraukāju visu maskačku un citus kreisos rajonus. :D
Tanī laikā visu vēl vairāk sarežģīja tas, ka manas draudzenes jaunākā māsa par mani iesmēja. Teica, ka šādi mācās braukt totālākie lūzeri. :D Un ar ko tas beidzās? Ar to, ka draudzenes māsa pati lika n-tās reizes līdz dabūja braukšanas tiesības. :D Tikai toreiz es biju gudrāka, jo arī esmu vecāka, tāpēc nesmējos par viņu, bet gribējās, ja tā pa nopietno. :D
Tu, mīļā sirds, tiksi galā! Esmu par to pārliecināta! Ja jau es noliku, tad neticu, ka Tu esi sliktāks eksemplārs par mani. :) Būs labi! ;) Degunu augšā!
3281
