Sandra, es ceru tev kāds šito noskrīnos un aizsūtīs.
Nopirkt dūnu jaku ir baigi forši. Vispār nopirkt lietas, kuras bērnībā vai jaunībā nevarēja nopirkt vai nevarēja atļauties ir baigi labi. Tik man jautājums, kam tu viņu pērc un kapēc? Saviem sekotājiem un tapēc, ka Hilfiger? Es teikšu godīgi, ļoti lielai daļai ar saprātu apveltītiem cilvēkiem ir vienalga kāds brends tas ir.
Man arī bērnībā bija ūdens no akas jānes un malka brīžiem bija jācērt grāvmalā, jo viņas vienkārši nebija. Vai tapēc es filmēju radiatorus un virtuves izlietni?
Man bērnībā bieži nebija ko ēst. Cepti kartupeļi divas nedēļas no vietas. Griķi ar sāli un pankūkas ar miltiem un pliku ūdeni. Vai tapēc es lieku storijā, ka aizgāju uz Lidl iepirkties pa 30£?
Man bērnībā nopirkt jaunas bikses un kurpes bija kaut kas ļoti nozīmīgs, jo vienkārši savādāk nevarēja atļauties. Tagad man mājās ir 3 džinsenes. Neticēsi, visas no lētā gala. Tapēc es lieku storijā ka man ir džinsenes?
Respektīvi ir ļoti labi augt un izaugt. Ir ļoti labi, ja spēj satvert to, kas nesatverams tad, kad augi no maza par lielu. Es arī priecājos par savām Ivy Park drēbēm, par to, ka varu atļauties dārgu ziemas jaku, Adidas kurpes. Tāpat es priecājos, kad nopērku 3 džinsenes katras pa 10£. Jo ir galīgi vienalga vai tas ir Primark, vai tas ir Adidas, vai tas ir kas cits. Priecājies. Pērc. Staigā savā dūnu jakā. Bet naivi domāt un pat gaidīt, ka cilvēki tev aplaudēs. Plaudē pati sev. Priecājies. Jo tas ir pats galvenais.
38
