Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Perfekcionisms

 
Patīk
Reitings 314
Reģ: 28.07.2021
Labvakar!
Man nenāk miegs un gatavoties kontroldarbam ir noriebies, tāpēc pajautāšu te par to, kas man aktuāls un noteikti daudziem arī. :)
Par PERFEKCIONISMU.
Esmu perfekcioniste. Vienmēr esmu bijusi. Kādreiz līdz tādam līmenim, ka skolā regulāri pārrakstīju stundā veiktos pierakstus, jo nevarēju skatīties un neglītu rokrakstu, arī sekmes visur centos turēt 7 un uz augšu, lai gan sapratu, ka atzīme ir tikai skaitlis. Arī izskata ziņā. Labi, nekrāsojos baigi daudz, bet man katru dienu vajadzēja “labo matu dienu”, vajadzēja, lai koptēls labi izskatas uc. Visam jābūt perfektam kā sakās. :)
Bakalaura studijās bija līdzīgi. Nevienu reizi neko nebiju labojusi, neviena parāda man nebija. Visus 3 gadus biju budžetā. Atceros, ka man nebija nekad domāšana “galvenais 4”, vienmēr biju prasīga.
Tagad maģistru studijas un darbs, gribu vēl uz sporta zāli iet. Es sarotu, ka es tā varu izdegt, jo es dzenos pēd kaut kā pat nezinu priekš kā..... Tagas rakstīt 101 konspektu studiām nav laika un reizēm fiziski un mentāli nākas nedaudz padoties, nenokārtot kaut ko un tad pārkārtot, bet nu... iekšējais perfekcionisms tāpat manī sēž
Es censos sev skandēt galvā, ka vajag apstaties un ņemu regulari dienas off, mierinu sevi, ka nevajag jau perfekti un dabūt kontroldarbā 5 nav pasaules gals, bet iekšējs balss uzmācīgi saka “ tu neesi gana laba!”, “ tu nedarīju uz visiem 100%”, “tu neesi gana gudra”.
Domāju, ka tas saistīts ar kādreizējo spiedienu no vecākiem, skolotājiem uc. Spiedienu no sabiedrības. Ar nespēju pieņemt sevi? Vēlmi būt par katru cenu pirmajai?
Saprptu, ka skan stulbi, bet reizēm šķiet, ka es pārtieku no uzslavām, labām atzīmēm, prēmijām darba uc. Man vienksrši tad ir sajūta, ka es daru kaut ko pareizi. Prieks, gandarījums. Bet tie upuri reizēm šķiet nesamērīgi....
Bet nu fun fact - cilvēki apkārt domā, ka esmu chill un man par visu veinalaga, bwt vienkarsi dabiski viss sanāk labi :D, daudiz ir teikuši to, bet nu patiesiba ir pavisam otrādi... neesmu chill, tikai reizēm tēloju, lai pati noticu un citi

Kā jūs cīnāties ar perfkecionismu?
Ar to uzmācīgi domu galvā, ka - varēji ieguldīt vairāk laika, varēji labāk, bet izdarīji kā viduvējība vai pat sliktāk?

Kā domājat kas ietekme ti, ka cilvēks kļūst par perfekcionismu?
24.11.2021 00:30 |
 
Reitings 1318
Reģ: 19.07.2019
Es šeit nesaskatu nekādu perfekcionismu. Parasta centība un vēlme visu izdarīt labi. Sajūta, ka daudz neizprot jēdzienu "perfekcionisms".
Praktiski visu rakstīto varu attiecināt arī uz sevi. Ir normāli gribēt būt labākam. Kamēr nav pārslodze, tas nav nekas nosodāms.
Un, 29090, nav tev taisnība. Ir daudz citu apstākļu, kāpēc cilvēks vēlas iegūt maģistra vai jebkuru citu grādu. Kvalitātei bieži vien ar to nav nekāda sakara.
26.11.2021 23:43 |
 
Reitings 746
Reģ: 14.05.2019
es arī esmu perfekcioniste un uz savu darbu vienmēr skatos kritiski. Bet te ir svarīgākais, ka klientam viss patīk. pārējais ir mūsu pašu augsti uzliktā latiņa.
turklāt, ir reizes, kad vajag ātri un nav tik svarīgi, cik perfekts ir rezultāts. tas arī jāsaprot, kurā brīdi var perfekcionismu ieslēgt/izslēgt.
26.11.2021 21:30 |
 
Reitings 69
Reģ: 25.03.2020
Piekrītu iepriekš minētajiem viedokļiem par palīdzību no malas, kas varbūt spētu ievirzīt domas pareizajā gultnē.
26.11.2021 21:23 |
 
Reitings 203
Reģ: 14.05.2020
Bordo @ 26.11.2021 10:41
Vispār neiesaku ļoti pārspīlēt ar šo. Zinu meiteni, kura pārmācījās un dabūja epilepsiju. Ļoti daudzi psihisko slimību pacienti arī “pārmācījās”. Iepriekšējā darbā sanāca ar šiem cilvēkiem strādāt, daudzi bija mediķi, valodnieki. Inteliģenti cilveki, tagad dārzeņi, kas tup mājās. Visu ar mēru!

šim piekrītu, zinu gadījumu, kur viena meitene tā RSU mediķos eksāmenā sāka histēriski smieties. Psihe neizturēja pārslodzi, viņu uz psihiatrisko aizveda uz pārbaudēm.
26.11.2021 10:50 |
 
Reitings 2037
Reģ: 21.02.2015
Vispār neiesaku ļoti pārspīlēt ar šo. Zinu meiteni, kura pārmācījās un dabūja epilepsiju. Ļoti daudzi psihisko slimību pacienti arī “pārmācījās”. Iepriekšējā darbā sanāca ar šiem cilvēkiem strādāt, daudzi bija mediķi, valodnieki. Inteliģenti cilveki, tagad dārzeņi, kas tup mājās. Visu ar mēru!
26.11.2021 10:41 |
 
Reitings 32
Reģ: 19.11.2021
Naktsputns @ 25.11.2021 21:03

Nu, es neteiktu, ka biju olimpiāžu bērns visur, bet jā dažās piedalījos.
Domāju, ka vecāku, skolotāju spiediens. Jo es nekad neesmu jutusies apdāvināta, principā viss nāca ar ieguldīto darbu, cenšoties. Un apkārtējie mani asocēja ar tādu, kas ir gudra, spējīga. Bieži vien no mammas dzirdēju pārmetumus, ka nav gana labas atzīmes, ka vajag labāk utml. Un neviens īsti neinteresējās, ka es, piemēram, līdz rītam gatavojos fizikas kontroldarbam, lai to labo atzīmi dabūtu :) interesēja rezultāts.
Protams, arī nespēja iemīlēt sevi. Es cenšos būt harmonijā ar sevi, iemīlēt sevi, bet atrodas 101 lieta, kas sevī nepatīk.

Bieži vien vecāki ar saviem bērniem cenšas realizēt savus neaizpuldītos sapņus.Atzīmes skolā,sports un t.t.Katrā ziņā vairums vecāki domā,ka bērnam būs laba karjera,darbs un t.t.nākotnē.ne jau aiz ļauna,bet nu visu vajag ar mēru.
Par skolotājiem cits stāsts,tur lielākā daļa dzenas pēc rezultātiem,skolu reitingiem,olimpiāžu vietām.ir nācies dzirdēt par 10 gādīgu meiteni ar galvas sāpēm un citām vesel problēm,jo visur grib būt pirmā,zelta liecība un viss pārējais.Skolotāji skandina motivācija,ambīcijas,bet bērnam 10 gados veselības problēmas no patstāvīga stresa.Ir protams jēdzīgi pedagogi,bet maz.
26.11.2021 10:30 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
Anne Shirley @ 25.11.2021 20:42

Da labi, cik tad ilgi vecāki uzturēs?? Turklāt cilvēki maģistrantūrā mēdz studēt krietni pēc bakalaura beigšanas.. neloģiski ir nestrādāt.

Es tev piekristu, ja Latvijas izglītības kvalitāte būtu konkurētspējīga Eiropā. Bet tā nav. Un zemā kvalitāte arī ir iemesls kāpēc tik daudzi apvieno pilna laika darbu ar grāda iegūšanu, kaut ko pa brīvo laiku bišķi pamācoties tam papīram.
Par tiem, kas pēc pagaras darba pieredzes liek maģistru - tur ir divi varianti. Vai nu darba devējs prasa papīrus un cilvēks aiziet un dabū, jo tēmu ar uzviju zina no darba pieredzes, vai arī tie ir mūžīgie grādu krājēji, kam 35 gados ir 5 bakalauri, 3 maģistri un joprojām sūdīgs darbs. Un tad viņi izdomā, ka varbūt ceturtais maģistrs iedos labāku darbu?
26.11.2021 10:06 |
 
Patīk
Reitings 5042
Reģ: 17.04.2020
29090 @ 24.11.2021 20:13

Nu re, pati ļoti labi saprati. Cilvēkiem, kas tikko beiguši universitāti, ir tendence baigi cepties par darbu, parasti kādus dažus pirmos gadus, kamēr saprot, ka nav jēgas to darīt. Ja kompānija varēs tevi ekspluatēt (piemēram, regulāri dot vairāk darba, lai tu paklausīgi strādā neapmaksātas virsstundas par pliku uzslavu, cik neaizvietojama esi utt.) - viņi to izdarīs ar prieku. Un darbinieks pārsvarā no tā neiegūst neko.
Neaizvietojama tu varēsi būt gados 50, kad varbūt būsi viena no ļoti retām ekspertēm kādā jautājumā Latvijā, un cilvēki tev būs gatavi maksāt jebkādu naudu, ko tu prasīsi. Pārliecība, ka svaigs students var būt ''neaizvietojams'' ir vienkārši melošana sev ;) Svaigu studentu aizvietot ir elementāri.
Tas tā, nemēģinu tevi nolikt, tikai varbūt pateikt, ka nav vērts maniakāli strādāt šādu iemeslu dēļ. Ja tev patīk maniakāli strādāt tāpat vien, tad dari to. Bet cerībā, ka kāds tevi, nepieredzējušu darbinieku, uzskatīs par ''neaizvietojamu''? Tas ir naivi.
+100 nav aizvietojami, ja nu kas tavā vietā var 3 pieņemt un aizvietos ar trim.
Plus vēl daudzi mēdz uzskatīt, ka ir labā īpašība - darbam lojāls. Apjautājies jebkuram apkārt, kur lojalitāte bijusi novērtēta 🦧 tikai pašapmāns kā no sevis nozagt brīvo laiku un naudu (ienakumus).
25.11.2021 21:39 |
 
Reitings 774
Reģ: 14.03.2014
Un atbildot uz to - vienmēr var labāk. Jā var, bet vai vajag?
Mēs vienmēr varam uztaisīt kādu plastisko operāciju, ja kaut kas mūsos nepatīk, bet vai vajag?
Mēs vienmēr varam upurēt savu brīvo laiku, lai darbā pierādītu, ka mēs esam super darbinieks, bet vai vajag?
Mēs varam visu nakti negulēt un nopelnīt to savu 10 skolā, bet vai vajag? :)
Nezinu, man šķiet, ka pasaule būtu garlaicīga, ja visur apkārt būtu perfekcionisti. Mēs katrs esam mēs pats, tieši tāds kāds esam - ar savām vājībām, muļķībām, ne visai loģisko domāšanu, aizmāršību u.t.t
25.11.2021 21:31 |
 
Reitings 774
Reģ: 14.03.2014
Vispār man personīgi ļoti palīdzēja tāda metode - kad kaut kas notiek ne pēc taviem "perfekcionista plāniem" vai var notikt ne tā kā tu to plānoji uzdod sev jautājumu "Kas ir sliktākais kas var notikt, ja.......?" Parasti tie atbilžu varianti ir "Nekas traks". Tādi iekšejie dialogi pašai ar sevi arī palīdz. :)
25.11.2021 21:27 |
 
Reitings 774
Reģ: 14.03.2014
Ar perfekcionismu ir tā, ka tā palielam ir dzīšanās pēc saviem vai citu uzspiestiem ideāliem, pēc tava rakstītā vairāk izklausās, ka citu uzspiestā. Principā, es to saucu par sava veida slimību, jo dzenoties pēc ideāliem mēs palaižam garām to "baudīšanas" procesu, jo esam ieciklējušies tikai uz rezultātu. Un kā zināms ieciklēšanās nekad ne pie kā laba nenoved.
Primāri - galvenais ir iemācīties sevi mīlēt tādu kāda tu esi un galvenais atļaut sev būt, tādai kāda tu esi. Neviens mēs neesam ideāli un ieteiktu padomāt par psihologa konsultāciju, jo parasti tādiem cilvēkiem ne tikai pašiem ir grūti ar sevi, bet arī apkārtējiem (ja vien viņi nav tie, kas uzspiež būt perfektai).
25.11.2021 21:23 |
 
Patīk
Reitings 314
Reģ: 28.07.2021
TeaPot @ 25.11.2021 14:55
Vai esi apsvērusi domu aiziet uz terapiju? Lai saprastu savas uztveres, domāšanas pašus pirmsākumus, paanalizētu sevi. Neviens nevar nodzīvot dzīvi perfekti, būs ļoti grūti, ja netiksi galā ar savām prasībām pret sevi. Ļoti iesaku pamēģināt parunāt par to ar terapeitu, domāju, Tev būtu noderīgi. Noderīgāk par forumu, te tikai citu pieredzes izlasīsi, bet pie vainas jau ir cēlonis, kas katram ir savs.

Paldies par ieteikumu! Apsvērusi esmu. Vienu brīdi likās, ka būs nu labāk, jo kādreiz es biju stresa kamols - satraucos par visu. Tad sāku iet pastaigās, klausīties mūziku, domāt pozitīvi - nevis, ka nesanāks, bet ka sanāks un ja nesanaks tik labi kā gribētos, tad pasaule neapstājas. Protams, kaut kādā mērā ilgstoši praktizējot tas palīdzēja kaut nedaudz - milzīgā stresa nav, bet drīzak ir tā nerimstošā balstiņa, kura neļauj izbaudīt pilnīgi neko, jo vienmēr varēja labāk.
25.11.2021 21:07 |
 
Patīk
Reitings 314
Reģ: 28.07.2021
Murka25 @ 25.11.2021 10:08

Piekrītu katram vārdam.Kk ir nogājis greizi bērnībā.Vecāki,skolotāji?!iespējams biji olipmiāžu bērns?
Veiksmīgi,vadoši cilvēki nekad nepārakstīs pierakstus,jo bezjēdzīga laika tērēšana.tā vietā laiku var lietderīgi izmantot pildot galveno uzdevumu,nevis ap un par!te jau to minēja.

Nu, es neteiktu, ka biju olimpiāžu bērns visur, bet jā dažās piedalījos.
Domāju, ka vecāku, skolotāju spiediens. Jo es nekad neesmu jutusies apdāvināta, principā viss nāca ar ieguldīto darbu, cenšoties. Un apkārtējie mani asocēja ar tādu, kas ir gudra, spējīga. Bieži vien no mammas dzirdēju pārmetumus, ka nav gana labas atzīmes, ka vajag labāk utml. Un neviens īsti neinteresējās, ka es, piemēram, līdz rītam gatavojos fizikas kontroldarbam, lai to labo atzīmi dabūtu :) interesēja rezultāts.
Protams, arī nespēja iemīlēt sevi. Es cenšos būt harmonijā ar sevi, iemīlēt sevi, bet atrodas 101 lieta, kas sevī nepatīk.
25.11.2021 21:03 |
 
Patīk
Reitings 11342
Reģ: 27.01.2021
29090 @ 25.11.2021 19:00
Tagad katrā tēmā visiem pēc kārtas liek iet ārstēties. Kāda dziļa problēma, bērnības trauma? Nav normāli studēt maģistros un strādāt vienlaicīgi. Cilvēks pats sevi dzen stresā un pārslodzē ar šādu rīcību. Meklēt tam stresam iemeslu dziļi bērnībā ir tikai viegls piķis kādam slaistam psihologa krēsla.
+ iet uz terapiju nenozīmē ārstēties, ne vienmēr tas nāk komplektā ar medikamentiem un psihisku diagnozi. Bieži cilvēkam vajag vienkārši izrunāt savu problēmu, dzirdēt kādu citu pasakām to no malas, pavirzām pareizajā virzienā, lai rastu risinājumu.
25.11.2021 20:59 |
 
Patīk
Reitings 11342
Reģ: 27.01.2021
29090 @ 25.11.2021 19:00
Tagad katrā tēmā visiem pēc kārtas liek iet ārstēties. Kāda dziļa problēma, bērnības trauma? Nav normāli studēt maģistros un strādāt vienlaicīgi. Cilvēks pats sevi dzen stresā un pārslodzē ar šādu rīcību. Meklēt tam stresam iemeslu dziļi bērnībā ir tikai viegls piķis kādam slaistam psihologa krēsla.
"Esmu perfekcioniste. Vienmēr esmu bijusi. Kādreiz līdz tādam līmenim, ka skolā regulāri pārrakstīju stundā veiktos pierakstus, jo nevarēju skatīties un neglītu rokrakstu, arī sekmes visur centos turēt 7 un uz augšu, lai gan sapratu, ka atzīme ir tikai skaitlis."
Problēma te sākusies jau bērnībā, nevis studējot maģistru. Varbūt no sākuma izlasi visu pirms galam, pirms šauj vaļā savas gudrības. Ļoti daudzi cilvēki studē maģistros un strādā, un tiek galā arī bez tādām problēmām.
25.11.2021 20:58 |
 
10 gadi
Reitings 4261
Reģ: 03.08.2009
Kā saprotu, tev ir pilna laika darbs + maģistrantūra. Zinu, ka Latvijā daudzi tā dara. Bet tas NAV normāli. Kā pati redzi, labākajā gadījumā vari kaut kā izbraukt. Kāda jēga no tāda grāda? Reālistiski būtu nemaz negaidīt labākus rezultātus par viduvējiem, vismaz ja tā programma ir kaut kā vērta.

Da labi, cik tad ilgi vecāki uzturēs?? Turklāt cilvēki maģistrantūrā mēdz studēt krietni pēc bakalaura beigšanas.. neloģiski ir nestrādāt.
25.11.2021 20:42 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
Tagad katrā tēmā visiem pēc kārtas liek iet ārstēties. Kāda dziļa problēma, bērnības trauma? Nav normāli studēt maģistros un strādāt vienlaicīgi. Cilvēks pats sevi dzen stresā un pārslodzē ar šādu rīcību. Meklēt tam stresam iemeslu dziļi bērnībā ir tikai viegls piķis kādam slaistam psihologa krēsla.
25.11.2021 19:00 |
 
Patīk
Reitings 457
Reģ: 01.03.2015
Es ieteiktu psihologu,psihiatru, problēma ir dziļāka, iespējams kāda trauma bērnībā, jāatrod problēmas galveno sakni, tad varēs tevi izārstēt
25.11.2021 18:51 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
Censos domat, ka mana centība visiem pie dirsas un ka labklājība svarīgāka par tituliem, bet ne vienmer sanāk

Titulus jau tu vari dabūt :D No maģistra noteikti neizkritīsi. Bet kad tev būs 30, 40, 50 gadi, tad pateikt, ka tev ir tāds maģistra grāds, nenozīmēs neko. Tad cilvēkus interesēs, ko tu reāli vari izdarīt, vai tiešām strādā labāk nekā kāds ar bakalauru vai nepabeigtu augstāko.
Kā saprotu, tev ir pilna laika darbs + maģistrantūra. Zinu, ka Latvijā daudzi tā dara. Bet tas NAV normāli. Kā pati redzi, labākajā gadījumā vari kaut kā izbraukt. Kāda jēga no tāda grāda? Reālistiski būtu nemaz negaidīt labākus rezultātus par viduvējiem, vismaz ja tā programma ir kaut kā vērta.
25.11.2021 18:39 |
 
Patīk
Reitings 11342
Reģ: 27.01.2021
Vai esi apsvērusi domu aiziet uz terapiju? Lai saprastu savas uztveres, domāšanas pašus pirmsākumus, paanalizētu sevi. Neviens nevar nodzīvot dzīvi perfekti, būs ļoti grūti, ja netiksi galā ar savām prasībām pret sevi. Ļoti iesaku pamēģināt parunāt par to ar terapeitu, domāju, Tev būtu noderīgi. Noderīgāk par forumu, te tikai citu pieredzes izlasīsi, bet pie vainas jau ir cēlonis, kas katram ir savs.
25.11.2021 14:55 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits